Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 1.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 2.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 3.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 4.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 5.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 6.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 7.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 8.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 9.
  • Konspekts 'Ādas ļaundabīgie audzēji', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ādas vēzis    3
  Simptomi    3
  Āda    3
  Cēloņi    3
  Diagnostika    4
  Ārstēšana    4
  Prognoze    5
  Profilakse    6
  Melanoma    6
  Simptomi    6
  Cēloņi    7
  Saslimstība    7
  Diagnostika    8
  Ārstēšana    8
  Ķirurģiskā ārstēšana    9
  Staru terapija    9
  Medikamentozā terapija    9
  Fotodinamiskā terapija    10
  Profilakse    10
  Prognoze    10
  Karcinoma    11
  Izmantota literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Karcinoma
Carcinoma, cancer. Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Tam rasturīga infiltratīva augšana (ieaugšana apkārtējos veselajos audos), metastāžu un recidīvu veidošanās, organisma intoksikācija un kaheksija. Parasti karcinomas sākotnēji rodas tikai vienā vietā; samērā reti tas vienlaikus attīstās vairākās organisma vietās. Karcinomai var būt dažāda forma atkarībā no orgāna, kurā tas izveidojies, un audzēja šūnu īpatnībām. Tas var būt plakans, grubuļains vai mezglveida audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums, kā arīčūla ar pacietām, izvelvētām malām u. tml.; šīsformas var arī dažādi kombinēties. Karcinomas klasifikācija atkarīga no epitēlijaudu īpatnībām. Piemēram, ādā un gļotādā, kur ir daudzkārtu plakanais epitēlijs, izveidojas t. s. plakanšūnu karcinoma (ar vai bez pārragotām šūnām); gļotādā, ko klāj cilindriskais epitēlijs, veidojas cilindrisko šūnu karcinoma, dziedzerorgānos (kuņģī, dzemdē, krūts dziedzerī) – dziedzeršūnu karcinomas utt. Karcinomas cēloņi pagaidām vēl nav pilnīgi noskaidroti. Pastāv vairākas audzēju, arī karcinomu izcelšanās teorijas. Domā, ka karcinoma nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažām hroniskām slimībām vai t. s. pirmsvēža slimībām. Piemēram, karcinomas attīstības pamatā var būt ilgi nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā), labdabīgs veidojums krūtsdziedzerī (fibroadenomatoze), leikoplakija (bālgans plankums gļotādā). Karcinoma var rasties jebkurā organisma apvidū, bet tā izplatības biežums atsevišķos orgānos ir dažāds. Vīriešiem biežāk attīstās kuņģa un plaušu vēzis, arī ādas vēzis, lūpas vēzis un barības vada vēzis; sievietēm visbiežāk ir dzemdes vēzis, tad kuņģa, krūts dziedzera, ādas un vairogdziedzera vēzis. Karcinomas diagnostiku, sevišķi tā agrīnajās satadijās, apgrūtina tas, ka traucējumi parasti ir nelieli, nav sāpju, tāpēc slimnieks bieži vien laikus negriežas pie ārsta. Diagnostikā galvenā nozīme ir rentgenoloģiskām un endoskopiskām (iekšējo orgānu tieša apskate ar speciāliem instrumentiem) izmeklēšanas metodēm, kā arī aizdomīgo audu un dažādu izdalījumu (krēpu, urīna, kuņģa sulas, dzimumorgānu un krūts dziedzera izdalījumu) mikroskopiskai izmeklēšanai.

Autora komentārsAtvērt
Atlants