Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Civilprocess', 1.
  • Konspekts 'Civilprocess', 2.
  • Konspekts 'Civilprocess', 3.
  • Konspekts 'Civilprocess', 4.
  • Konspekts 'Civilprocess', 5.
  • Konspekts 'Civilprocess', 6.
  • Konspekts 'Civilprocess', 7.
  • Konspekts 'Civilprocess', 8.
  • Konspekts 'Civilprocess', 9.
  • Konspekts 'Civilprocess', 10.
  • Konspekts 'Civilprocess', 11.
  • Konspekts 'Civilprocess', 12.
  • Konspekts 'Civilprocess', 13.
  • Konspekts 'Civilprocess', 14.
  • Konspekts 'Civilprocess', 15.
  • Konspekts 'Civilprocess', 16.
  • Konspekts 'Civilprocess', 17.
  • Konspekts 'Civilprocess', 18.
  • Konspekts 'Civilprocess', 19.
  • Konspekts 'Civilprocess', 20.
  • Konspekts 'Civilprocess', 21.
  • Konspekts 'Civilprocess', 22.
  • Konspekts 'Civilprocess', 23.
  • Konspekts 'Civilprocess', 24.
  • Konspekts 'Civilprocess', 25.
  • Konspekts 'Civilprocess', 26.
  • Konspekts 'Civilprocess', 27.
  • Konspekts 'Civilprocess', 28.
  • Konspekts 'Civilprocess', 29.
Darba fragmentsAizvērt

Par Civilprocesa dalībniekiem var būt personas – gan fiziskas, gan juridiskas, kurām ir CP tiesībspēja un rīcībspēja, t.i. spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem, kā arī spējai realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātas intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas. Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.Civilprocesā par pusēm – prasītāju un atbildētāju – var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.Pusēm ir šādas CP tiesības:Iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;Piedalīties tiesas sēdē;Pieteikt noraidījumus, pieteikt lūgumus;Iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē;Dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;Izteikt savus argumentus un apsvērumus;Celt iebildumus pret citu dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;Pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;Saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošu dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar likumu.Prasītājs ir tiesīgs:Pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;Samazināt prasījumu apmēru;Rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.Puses var noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.Pusēm ir pienākums:Ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;Savlaicīgi rakstveidā ziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi;Izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar CP likumuProcesuālā līdzdalība:Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem, vai arī vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem;Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi;Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants