Baltijas valstu ekonomikas politika ir cieši saistīta ar ārpolitikas galveno mērķi – valsts drošības un suverenitātes stiprināšanu. Šī mērķa īstenošanai nepieciešama valstu integrācija Eiropas Savienībā, sadarbības paplašināšana ar valstīm, kurās ir stabila politiskā situācija.
Liels īpatsvars Baltijas valstu IKP struktūrā ir ārējā tirdzniecība. Šobrīd Baltijas valstu priekšrocības ir ģeogrāfiskais novietojums un darba spēka augstā kvalifikācija.
PSRS laikā Latvija, Lietuva, Igaunija bija pilnīgi slēgtas ārējam tirgum, jo valūta nebija konvertējama un cenas bija pilnībā neatbilstošas ārējam tirgum. Eksports ārpus PSRS bija tikai daži procenti no kopējā eksporta apjoma.
Pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstis pārorientēja savu eksportu uz Eiropu. Dažu gadu laikā tika veikta cenu un tirdzniecības reforma. Bija eksportam izdevīgi valūtu kursi.
Šobrīd Eiropas savienība kļuvusi par lielāko Baltijas valstu tirdzniecības partneri.
Sākotnēji Baltijas valstis veica izejvielu un materiālu apmaiņu pret iekārtām un patēriņa precēm. 1995. gadā Latvijas eksportā turpināja dominēt kokmateriāli, Lietuva eksportēja pārtikas produktus. Šobrīd Baltijas valstis vairāk atsāk eksportēt pārtikas produktus uz NVS valstīm, jo ES tirgū ir grūti iekļūt stingro sertifikācijas prasību dēļ, kā arī izmantot padomju laikos nodibinātos sakarus.…
