Skolotāja dod priekšstatu par dabas objektiem (mēnešu nosaukumiem un to secību).
Vispirms skolotāja var izstāstīt pasaku par divpadsmit mēnešiem: pamāte bārenītei liek ziemā doties uz mežu un pārnest sniegpulkstenīšus. Meitene ir laba, visiem arvien palīdzējusi, tādēļ divpadsmit mēneši, kas sēž meža vidū ap ugunskuru, nolemj šoreiz palīdzēt viņai – apmainās vietām un meitene var saplūkt puķes. Bērni to var imitēt. Ap ugunskuru sēž četri gadalaiki. Kāds saka ko viņš vēlas (piemēram: “Es vēlos ābolu”, “Es vēlos vizbulīti”, bet “gadalaiks” pieceļās.
Katrā gadalaikā aplūko nedzīvās un dzīvās dabas stāvokli, kā arī cilvēku darbību. Mācīt saskatīt dažas sakarības, būt labestīgiem pret visu dzīvo un nedzīvo. Bērni vēro, saviem vārdiem elementari raksturo (gadalaikus)…
