Dekarts izvirza ideju, ka, atmetot visu apšaubāmo, var būvēt neapstrīdamu, absolūtu filozofiju. Izmantojot šo metode viņš nonāk pie apziņas, ka var apšaubīt gandrīz visu- tā skaitā objektīvo realitāti un mūsu pieredzi tajā, izņemot apziņas eksistenci- „es domāju, tātad esmu”.
Šāda veida domāšana nenoliedz objektīvo pasauli tāpēc, ka tā būtu nepatiesa, bet gan tāpēc, ka tā nav absolūti un neapstrīdami patiesa.
Neatkarīgi no tā cik patiesa vai nepatiesa ir mana pieredze, man ir jāeksistē, lai tāda būtu.…
