Paraugs vēstulei,pluss,tā uzraktīta sentimentālā stilā.
Kad pēdējo reizi satiku Juri, viņa sejā spīdēja laime. Viņš bija pieņemts darbā savā sapņu uzņēmumā, viņš bija nopircis sev jaunu motociklu un grasījās bildināt savu sapņu meiteni. Neskaitāmas reizes mūsu sarunas laikā viņš atkārtoja to, cik laimīgs viņš ir. Bet tagad. Kā ir tagad? Tagad vairs nav nekā. Nav nedz Jura sapņu, nedz laimes. Nav arī paša Jura. Kā jau Tu labi zini, Juris ar savu jauno motociklu cieta autoavārijā un ārstiem neizdevās glābt viņa dzīvību. Vai to var saukt par dzīves ironiju? Laikam gan.
