Politiskā nepārtrauktība pilsētvalstīs tika pārtraukta ar tirānu un autokrātu attīstību, kuri pārstāvēja to intereses, kas nesen bija kļuvuši bagāti caur zemes īpašniekiem, komerciju vai tirdzniecību. Šo tirānu režīma vājā vieta bija viltīgās un nepatstāvīgās alianses un koalīcijas. Tajā laikā kāda cilvēka labklājības pieaugšana uzreiz nenozīmēja, ka šī dzīves uzlabošanās ir no nabadzīgās šķiras, īpaši jau no bezzemniekiem vai tiem, kuriem piederēja mazas zemnieku saimniecības. Cilvēku skaita pieaugums palielināja spiedienu uz priviliģētākajiem un intensīvu cīņu sociālais periods bija sācies. Komplicētajā un intensīvajā pilsētas politikā piekāpšanās bieži tika veidota tikai tāpēc, lai saglabātu varas līdzsvaru. Piekāpšanās, kas tika veidota kaut kur citus nevis Atēnās pastiprināja ekonomisko autonomiju mazo un vidējo zemnieku saimniecību īpašniekiem. Zemnieku statuss tika paaugstināts ar svarīgām izmaiņām militārajā organizācijā, kas veidoja vidēji pārtikušu zemnieku citu pilsētas iedzīvotāju vidū. Tieši šīs pārmaiņas, iespējams vairāk par citām ietekmēja tālāko pilsētvalsts politisko struktūru. …
