Jāzeps, apmēram 17 gadus vecs jauneklis, sarunājas ar tēvu Jēkabu, viņu biedē brāļu agresivitāte, nicīgus pret Jāzepu. Kopš māte Raele mirusi, vienīgais tuvais cilvēks ir tēvs, jo brāļi viņam garīgi sveši: tie mīl ganu dzīvi, lopu kaušanu, bet Jāzeps to visu nicina. Viņam tuvāks ir sieviešu darbs- zemkopība.
Gan tēvs, gan dēls smagi pārdzīvo mātes Raeles nāvi, jo viņa izstaroja maigumu un mīlestību- viņas laikā pat brāļi bija maigāki. …
