Salīdzinot datus, kas iegūti ar pneimogrāfijas metodi un spirometrijas metodi, vērojamas atšķirības. Lai iegūtu precīzākus rezultātus, būtu jāveic vairāki mērījumi, taču, iespējams, ka ar pneimogrāfijas metodi iegūtie dati būs precīzāki, jo tiek izmantots sensors, kas uztvers arī mazākas kustības un izmaiņas nekā spirometrs. Abās metodēs rezultātu ticamību iespaido personas apziņa, ka tiek veikts mērījums.
Secinājumi:
Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka pētījuma laikā nav novērota elpošanas pauzes fāze, ieelpa ir lēnāka, nekā izelpa un tās rezerves tilpums ir lielāks, arī gaisa plūsmas ātrums ieelpas laikā ir lielāks, nekā izelpā. Tomēr nevar teikt, ka mērījumi būtu ļoti precīzi un ir bijuši iespējami traucējumi, kas ietekmējuši mērījumu ticamību. Tāpat var secināt, ja elpošanas tilpumi ir noteikti atsevišķos mērījumos, tad tie var kopā neveidot vitālajai kapacitātei atbilstošu lielumu.
…
