| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Tiesību principu vieta un loma tiesībās | 4 | |
| Tiesību principu klasifikācija | 8 | |
| Vispārīgie principi | 9 | |
| Starpnozaru principi | 10 | |
| Atsevišķu tiesību principu raksturojums | 11 | |
| Likumības princips | 11 | |
| Taisnīguma princips | 12 | |
| Līdztiesības princips | 12 | |
| Humānisma princips | 13 | |
| Juridiskās atbildības princips | 13 | |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā veidojās arī jauna tiesību sistēma, kura vēl šodien nepārtraukti attīstās.
Latvija ir iekļauta kontinentālās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā, un romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā viens no tiesību avotu veidiem ir tiesību principi. Lai tiesību normas tiktu pareizi lietotas, ir nepieciešama skaidrība par valstī pastāvošajiem tiesību avotu veidiem. Tādēļ pašlaik Latvijā tiesību avotu doktrīna ir kļuvusi par vienu no tiesību teorijas problēmu jautājumiem.
Tiesību zinātne atsakās no daudzus gadus atzītās tiesību pozitīvisma doktrīnas, kad par vienīgo tiesību avotu tika atzīts likums. Normatīvā tiesību izpratne nepieļāva, ka varētu pastāvēt kādi vispārēji tiesību principi, kuri būtu likumdošanas leģitimitātes kritērijs un kurus tiesas varētu tieši piemērot likumdošanas robu esamības gadījumos.
Pētot mūsdienu situāciju, jāsecina, ka problēma ir nevis normatīvo aktu trūkumā, bet nepietiekama tiesību principu izpēte un tiesu nespēja atgūties no daudzus gadus valdošās normatīviskās tiesību izpratnes.
Savā referātā esmu apskatījusi tiesību principus un to raksturojumu, kā arī tiesību principu klasifikāciju un atsevišķu tiesību principu raksturojumu.…
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā veidojās arī jauna tiesību sistēma, kura vēl šodien nepārtraukti attīstās. Latvija ir iekļauta kontinentālās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā, un romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā viens no tiesību avotu veidiem ir tiesību principi. Lai tiesību normas tiktu pareizi lietotas, ir nepieciešama skaidrība par valstī pastāvošajiem tiesību avotu veidiem. Tādēļ pašlaik Latvijā tiesību avotu doktrīna ir kļuvusi par vienu no tiesību teorijas problēmu jautājumiem. Tiesību zinātne atsakās no daudzus gadus atzītās tiesību pozitīvisma doktrīnas, kad par vienīgo tiesību avotu tika atzīts likums. Normatīvā tiesību izpratne nepieļāva, ka varētu pastāvēt kādi vispārēji tiesību principi, kuri būtu likumdošanas leģitimitātes kritērijs un kurus tiesas varētu tieši piemērot likumdošanas robu esamības gadījumos.
