Būvniecības ekonomikas kursa projekts

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā būvniecība valstī bija apstājusies: suverēnajai valstij pašai naudas līdzekļu nebija, privātais kapitāls neeksistēja, ārzemju investori naudu neinvestēja, jo baidījās par politiskās situācijas atgriezeniskumu.
Pamazām ekonomiskā situācija Latvijā sāka uzlaboties, valsts kļuva bagātāka, parādījās privātais kapitāls un ārvalstu investīcijas. Par cik būvniecība ir katras valsts tautsaimniecības attīstības barometrs, tad īpaši priecē tas, ka pēdējos gados Latvijā būvniecība strauji attīstās.
Būvniecība prasa rakstura stingrību un ilgstošas garantijas. Tā prasa
Spēju sabalansēt iespējas ar saprātu un stabilu procesu vadību.
Nevienu brīdi nedrīkst atslābināties, lai konkurenti neaiziet garām.
Lai noturētos ir jāpiepūlas, jo ar katru gadu prasības tiek paaugstinātas un būvnieks ir kā karuselī, kur ik gadu pieaug gan ātrums, gan apļa lielums.
Dzīvojamā māja, savrupmāja vai atputas māja, guļbaļķu māja, guļbūve vai māja no baļķiem – tā sauc mājas, ko Latvija būvē arvien vairāk.
Klasiskās guļbaļķu mājas ir veiksmīga izvēle, kas ir izturējušas laika pārbaudījumu – Latvijas laukos un tepat Rīga vēl šodien var sastapt 20.gs. sakumā būvētās guļbaļķu mājas, un šobrīd tās ir aktuālas kā ekoloģiskas būves.
Starptautiskajās būvniecības izstādēs guļbūvju ražotāju piedāvājums ar katru gadu palielinās. Runa ir par rūpnieciski apstrādātiem guļbaļķiem, ko objektā īsā laikā samontē pēc precīzi sagatavotiem speciāliem darba rasējumiem. Rūpnieciski ražotās baļķu mājas neizceļas ar īpašu arhitektūras risinājumu daudzveidību, tomēr klasiskās funkcijas savienojums ar veiksmīgiem dizaina, arhitektūras un būvniecības akcentiem padara māju unikālu un piemērotu jebkuri videi – tā iederēsies gan laukos meža ielokā, gan nelielā piepilsētas zemes ipašumā.
Ir arī pienācis laiks, kad cilvēkiem ir nepieciešamas ekonomiskas dzīvojamās privātmājas, kas būtu pieejamas plašam patērētāju lokam. Jēdziens «ekoloģiskā būvniecība» ietver arī ekonomisku saimniekošanu, enerģijas un resursu patēriņa maksimālu samazināšanu, kā arī veselīgas dzīves un darba vides nodrošināšanu. Pārāk augstās privātmāju cenas lika meklēt visekonomiskākos celtniecības veidus. Pasaules pieredze rāda, ka vislētāk un saprātīgāk mājas izgatavot rūpnieciski. Tā, piemēram, Somijā 80% privātmāju tiek izgatavotas rūpnīcā un visizplatītākā ir koka karkasa ēku būvniecība ar atbilstošu siltumizolāciju. Ir kaitinoši vērot "Tautas celtniecības" paveidus, kas patiesībā piedāvā pagājušo gadsimtu ēku arhitektūru kopijas un ir dārgas un neatbilstošas mūsu ekonomiskai situācijai. …