1905. gada revolūcija sasniedza arī Gārseni. Zemniekus neapmierināja augstie zemes izpirkšanas procenti, arī visas pagasta klaušas pildīja zemnieki, kaut gan muižai piederēja 57% zemes. Aktīvi darbojās iebraukušie aģitatori un musināja uz nekārtībām. Tika atbruņoti muižas sargi, daži gārsenieši piedalījās uzbrukumā Asares muižai, cenšoties to nodedzināt. Notikumus mierīgā gultnē ievadīja rīcības komitejas loceklis P. Kulitāns – vēlākais augsnes zinātņu profesors. Soda ekspedīcija vēlāk apcietināja aktīvākos revolucionārus, bet frici mežmalā nošāva.
1914. gadā sākās Pirmais Pasaules karš. Vairāki gārsenieši tika mobilizēti cara armijā vai brīvprātīgi iestājās latviešu strēlnieku pulkos. 1915. gadā vācieši okupēja Gārseni. Zemniekiem tika uzliktas lielas klausības un rekvizēti lopi. Gārsenieši klaušu veidā piedalījās Aknīstes – Biržu – Jēkabpils šaursliežu dzelzceļa būvē.
Pēc vācu armijas aiziešanas 1918. gada novembrī novads nonāca krievu armijas rokās. Sākās īpašumu nacionalizācija un represijas pret pagasta iedzīvotājiem. Cīņā ar lieli8niekiem veidojās „zaļo partizānu” pulciņi. 1919. gada jūnijā virsleitnantam J. Indānam izdevās tos apvienot „Augšzemes partizānu pulkā” un atbrīvot Gārsenes novadu no krievu armijas karavīriem.…
