Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Jānis Čakste', 1.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 2.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 3.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 4.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 5.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 6.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 7.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 8.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 9.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 10.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 11.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 12.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 13.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 14.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 15.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 16.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 17.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 18.
  • Referāts 'Jānis Čakste', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  J.Čakstes darbība Tautas Padomes priekšgalā un Satversmes sapulces darbības laikā    10
  Pirmais Latvijas valsts prezidents    16
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Uzskatu, ka katram topošajam juristam ir jāzina kā ir izveidojies LR pamatlikums.
Demokrātija var sevi attaisnot tikai tad, ja tajā ieaug ar miesu un garu, ar individuālu atbildību.
/Ā. Šilde/
Latviešu vēsturnieks Edgars Andersons atzīmē, ka Latvijas Satversmes sapulce, kas visumā veica augstvērtīgāku darbu nekā visas četras Latvijas Saeimas, jaunajai Latvijas Republikai par pirmo valsts prezidentu izraudzījās ideālu personu – Jāni Čaksti (2, lpp. 21.).
Iepazīstoties ar literatūru, secināms, ka J. Čakstes personīgās īpašības un viņa darbību gan augstajā valsts prezidenta amatā, gan pirms tam, augstu vērtējuši praktiski visi tā laika Latvijas un citu valstu politiķi, kultūras darbinieki. Arī padomju okupācijas gados viņa atdusas vieta Meža kapos bijusi latviešu tautas saite ar pagātni un patriotisku demonstrāciju vieta.
Dotajā darbā mēģināts, balstoties uz vēsturisko literatūru un šodienas pieredzi, noskaidrot, kādēļ tad J. Čakstes darbība tiek vērtēta kā ideāla valstiskuma un konstitucionālisma veidošanā – vai tādēļ, ka viņš pats būtu aktīvi un ģeniāli darbojies Latvijas konstituēšanās sarežģīto problēmu konkrētajos risinājumos, vai gluži vienkārši bijis īstais cilvēks īstajā vietā un laikā, un ne tik daudz pats strādājis pie konkrētajiem risinājumiem, kā pratis šajā darbā, pateicoties savām personiskajām īpašībām, vadīt citus.
Vēsture ir tāda, kāda tā bijusi, tā nepazīst pieļāvuma izteiksmi: kā būtu, ja …? Un tomēr, velkot paralēles starp1918. – 1927. gadiem un mūsdienu atjaunotās neatkarīgās Latvijas problēmām, rodas doma, vai tikai J. Čakstes tipa cilvēkam ar “ apbrīnojamo talantu un taktiku, nepamanāmā veidā izdodas apvienot pretējas domas, izvairoties no pretišķību uzliesmošanas asākā konfliktā” (2, lpp. 22.) nebūtu izdevies būtiski vairāk padarīt valsts labā, atrodoties Ministru prezidenta postenī. Tautas padomes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces priekšsēdētājs, Valsts prezidents – amati, ko secīgi no 1918. – 1927. g. ieņēma J. Čakste būtībā visi trīs ir Valsts galvas amati, kas parlamentārā republikā nav ar plašām pilnvarām un ir vairāk reprezentatīvi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants