Eolie nogulumi ir vēja akumulācijas rezultātā veidojušies nogulumi un reljefa formas, kuras parasti vēl sauc par eolo reljefu. Latvijā vējš izpūš smiltis galvenokārt no jūras un ezeru piekrastiem, kā arī no iekšzemes ledāju ūdeņu sanestiem smilts nogulumiem. Eolā smilts sastāvā nav vizlu, bet parsvarā kvarcs, laukšpati un smagie metāli. Smiltīm raksturīgs slīpslāņojums, kā arī tas ir nešķirots, jo to sanesa kopā dažāda stipruma un virziena vēji. Jūras un ezeru piekrastēs, kur vēji parsvarā pūš uz krastu, tie parvieto piekrastē esošo smilti. Piekrastē augošie augi un tur esošie krasta vaļņi aiztur smilšu kustības, tādējādi veicinot to uzkrašanos. Tā pamazām izveidojas smilšu cilnīši, no kuriem vēlāk izveidojas kāpas. Kāpām ir asimetrisks šķērsprofils, lēzenā nogāze sastāda no 8 līdz 16 grādiem un ir vērsta pret vēju, savukārt, stāvā nogāze sastāda aptuveni no 30 līdz 40 grādu un atrodas aizvēja pusē. Dažreiz kāpas apvienojas un veido kāpu grēdas, kuras stiepjas vairākās rindās paralēli krastam. Piemēram, Baltijas jūras piekrastē Daugavas un Gaujas ielejas rajonos un Rīgas līcī var novērot vaļņveida krasta kāpu paralēlās rindas. Var būt vēl paraboliskās formas kāpas, bet tas pie mums nav daudz sastopamas. Kāpas var pārvietoties vēja ietekmē, savā ceļā apbērot visu. Tas parasti tiek novērots vietās, kur nav veģetācijas.…
