Kodolrekacijas
• Tās ir atomu kodolu pārvēršanās procesi, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes, kā arī sadursmes ar nukloniem vai elementārdaļiņām.
Kodolrekators. Kodolenerģētika
• Siltuma, elektroenerģijas ražošanai tiek būvēti tā sauktie lēto neitronu kodolreaktori. Tajos sadegot kodoldegvielai (urānam, plutonijam), daļa no kodola iekšējās enerģijas pārvēršas siltumā, neitronu un gamma enerģijā.
• Kodolu sintēzes (kodoltermiskajās) reakcijās no vieglo atomu kodoliem rodas smagāki kodoli un atbrīvojas kodolenerģija.
Tomogrāfija medicīnā
• Rentgenstaru kvantu enerģija ir salīdzinoši liela, sasniedz tūkstošiem elektronvoltu. Tāpēc organismā tie izplatās taisnā virzienā, pakāpeniski absorbējas ceļā sastaptajos orgānos. No vielas blīvuma ir atkarīga rentgenstaru absorbcija. Rentgenuzņēmums (fotofilma) ir redzamas dažādas nomelnojuma pakāpes, jo vielām atšķiras blīvumi.
Mīnusi – rentgenstari šķērso daudzu orgānu visus slāņus, rezultātā rentgena uzņēmums iznāk neass, ar mazu izšķirtspēju. Grūti izšķirt detaļas, jo ķermeņa augi atrodas viens otram priekšā.
…
Kodoldaļiņas – protoni, neitroni. Izotopi • Atoma kodols sastāv no nukloniem – protoniem(+)(₁p) un neitroniem(0)(₀n). • A=Z+N (Z-atomnumurs un vienāds ar protonu skaitu kodolā; N- neitronu skaits kodolā; A- nukleonu skaits kodolā). • Atoma kodolus, kuros ir atšķirīgs neitronu skaits, sauc par izotopiem. Vien ķīmiskā elementa izotopu ķīmiskās īpašības neatšķiras. Ir 3 ūdeņraža izotopi – vieglākais no tiem ir protijs ₁H; smagā H izotopus sauc par deiteriju ₁H un tritiju ₁H; 2 hēlija – He, He. Kodolspēks • Protoniem piemīt + elektriskais lādiņš, un kodolā tie savstarpēji atgrūžas, jo starp tiem darbojas elektriskais Kulona atgrūšanās spēks. • Starp nukloniem darbojas – kodolspēks. Tas ir pievilkšanās spēks, pēc intensitātes 100 reizes stiprāks par Kulona spēku. Tam ie ierobežots darbības rādiuss, ārpus kodola tas nepastāv.
