Kad un kā rodas kultūra?
Kultūra rodas tajā momentā , kad pirmatnējā cilvēce pamostas. Tas ir un rodas “liela dvēsele”. Mēs saucam mītus par pasakām jeb teiksmām. Tomēr senlaiku cilvēkiem tie nebūt nebija pavaļas laika izdomājumi, kas sacerēti izklaidei vai pamācībai. Tie bija daudz nopietnāki mēģinājumi izprast un izskaidrot pasauli, tās rašanos, cilvēka vietu un lomu tanī. Mīti ir vai ir bijuši katrai tautai, cilšu apvienībai vai grupai, kuras ar laiku saplūdušas vienotā tautā,- Āzijas un Āfrikas, Polinēzijas un Jaunās Pasaules tautām, un, protams, arī tām tautām, kuras apdzīvoja kādreiz seno Eiropu. Tuvējos Austrumos , kas tūkstošiem gadu atgādināja verdošu vēstures katlu, radās un izira civilizācijas un kultūras, nomainot cita citu, pārņēma svešus un attīstīja tālāk savus ticējumus. Kultūra pēc rašanās uzplaukst, izvēršas un iet bojā līdzīgi augam vai dzīvai būtnei. “Kultūra nomirst pēc tam, kad tās dvēsele realizē visas savas iespējas tautu, valodu, ticību, mākslu, valstu un zinātņu veidā. Un tādējādi atgriežas savā pirmatnējā garīgā stihijā “. Kultūras ir milzīgi dzīvi vēstures procesa organismi , kuriem ir savs ārējais izskats un raksturs.
…
