Eposa "Lāčplēsis" konspekts

6. dziedājums
Līgo svētki. Līgas nakts. Virsaišu sapulce. Lāčplēsis ar biedriem sapulcē. Kāzas.
Lāčplēsis ar saviem pulkiem pamazām atbrīvoja dzimteni no vāciešu kundzības un devās uz Turaidu pie Kaupa. Visapkārt varēja redzēt svešinieku kundzību. Kur līvi sēja un pļāva, tur vācu kungi saņēma pļāvumu. Blakus pilīm svešas baznīcas uzspieda kristību. Tiem, kas nepieņēma jauno ticību, nācās bēgt mežos. Kad Lāčplēsis nāca ar karapulkiem, paši ļaundari bēga uz drošo Turaidas pili. Pat Lāčplēsim to debija viegli iekarot, tādēļ tumšā naktī viņš pārkāpa pāri pils mūriem un uzsāka briesmīgu kautiņu. Pretinieki, redzēdami Lācplēša milzīgo spēku, atkāpās. Pats Kaupa bija Rīgā, bet priesteri Ditrihu gribēja upurēt, tomēr par Dievi viņu nepieņēma. Tā nu Ditrihs tika cauri sveikā. Svešiniekiem atņēma bruņas un ieročus, sūtīja tos uz Rīgu, bet zemi atdeva līviem. Tāluvaldi ar karapulku atstāja sargāt Gaujas krastus. Pats ar Koknesi un tēvu ņēma citus kareivjus un devās uz Lielvārdi. Tur nepieejamu mūra pili stāvā Daugavas krastā uzcēlis Danjels Bannerovs. Uzbrucis, izlaupījis ciemus, Danjels viltīgi sasauca vecos, lai saticīgi dzīvotu, bet ieslēdza klētī un aizdedzināja to. Tomēr ieradās Lāčplēsis un izglāba vecos. Lāčplēsis ieņēma pili, nogalināja svešos, bet Danjelu saņēma dzīvu un nodeva vecajiem, lai izdomā kā atriebties. Padzirdējuši ziņas par Lāčplēša atgriešanos, ļaudis savācās kopā un rīkoja dzīres. Kādā dienā virsaiši piesēja Danjelu augšpēdus pie dēļa un ielaida Daugavā.
…