Domāšana veido cilvēka domu pasauli, kur viņš atveido savu materiālo pasauli sistēmiski – pa daļām, tās savstarpēji salīdzinot un kopsaistot.
Lai domātu sistēmiski, ir svarīgi ievērot trapeci, kas parāda, ka no prakses ir jātiecas līdz izziņai, savukārt no izziņas jārodas apdomai, bet no apdomas – rīcībai, kas atkal pārvēršas praksē.
“Sakārtota jeb sistēmiska domāšana – sakārtotas cilvēka dzīves pamats”.
«Visa cēlonis un sekas ir visa kopsaistība – tāda ir centrālā sistēmiskās domāšanas vispārīgās teorijas – sistēmu teorijas atziņa.»
…
