Par bibliotēku zinātnes sākotni Eiropā uzskata 19.gs. pirmos gadu desmitus.Šajā laikā Minhenes bibliotekārs mūks Mārtins Šretingers pirmo reizi pasaules bibliotekāru praksē izvirzīja jēdzienu “bibliotēku zinātne”.Eiropā šis jēdziens izplatījās samērā ātri,turpretī Amerikā radās tikai pēc 60.gadiem.Tur jēdziens “bibliotēku zinātne” izvirzīja bibliotekārs Volless,bet popularizēja Decimālās klasifikācijas izstrādātājs un pirmā bibliotekārā žurnāla izdevējs Melvils Djuijs.
19.gadsimta beigās par bibliotēku zinātni bija nostiprinājušās divas koncepcijas.Pirmā to uzskatīja par patstāvīgu zinātni,otra-par lietišķu disciplīnu,kura pakārtota kādai citai,pagaidām vēl nenoteiktai zinātnei. Taču konkrēti kādai - skaidrības nebija.
Tāpat kā pirms simts gadiem, abas šīs nostādnes - arī Latvijas jauno bibliotēkāru aprindās- viena ar otru cīnās arī tagad 20.gadsimta 90. Gados. Gan pie mums, gan ārzemēs ir daudz dažādu zinātnisku publikāciju, kurā mēģināts noskaidrot, kas īsti ir bibliotēku zinātne, vai tā ir vispār zinātne vai praktiskās darbības joma, un ja tā ir zinātne, kāds ir tās priekšmets, izpētes objekts un galvenās pētniecības metodes.
Aplūkosim dažus jēdziena “bibliotēku zinātne” interpretējumus nacionālajās un internacionālajās terminu vārdnīcās, kurās ietverti arī bibliotēku zinātnes termini.…
