Lai kādu Platona dialogu nepaņemtu rokās, vienmēr iesākot lasīt liekas, ka varēs gūt atbildi uz kādu no svarīgajiem jautājumiem: kas ir tikums?; kas ir patiesība?; kas ir zināšana?; kādas ir dvēseles un ķermeņa attiecības? utt. Tā arī ir ar “Teaitētu” - solās vieglas atbildes, bet iegūt tās nevar.
Vispirms varētu vienoties par to, kas tiek saprasts ar zināšanu. Protams, skaidri noteikt mēs nevaram, bet īpašības, kas jēdzienam “zināšana” piemīt varam raksturot. Piemēram, zināšana vienmēr tiek lietota vienskaitlī (angļu. Val. - knowledge, krievu val. - знание). Un tā noteikti ir intelektuāla prāta spēja, kas cilvēkiem ir dota no dabas. Kā prāta spējai, zināšana paredz spēju spriest un spēju saprast. Tāpat mēs nevar iedomāties zināšanu, kas nav patiesa. Zināšanai ir jābūt tā kas tā ir.…
