Viss ūdens dabā atrodas nemitīgā cirkulācijā. Lielākais ūdens krājums atrodas pasaules okeānos un ledus masās Ziemeļpolā un Dienvidpolā. Spīdot saulei virsējās ūdens masas no okeāniem, ezeriem un upēm iztvaiko un nokļūs debesīs. Paceļoties augšā siltā gaisa ietekmē šie ūdens tvaiki sakrājas kopā un veido mākoņus virs mums. Ūdens tvaiki savstarpējo pievilkšanās spēku dēļ pārvēršas lielākos pilienos. Ar laiku šie pilieni kļūst aizvien lielāki un kad siltā gaisa plūsmas vairs nespēj noturēt šīs milzīgās ūdens pilīšu masu, tad šie pilieni krīt lejā un tādā veidā mēs vērojam parādību, ko sauc par lietu. Laikā, kad ūdens tvaiki paceļas augšā un izveido pietiekami lielas ūdens pilītes, lai nokristu lejā, šīs ūdens masas „noiet” milzīgus attālumus. …
