-
Sociālais taisnīgums un izpratne par to
Autore secina, ka daudzkārt cilvēki sabiedrībā neievēro vai arī pārkāpj šos likumus, un noteiktās normas, tādā veidā arī veidojot aizspriedumainu un diskriminējošu dzīves vidi, piemēram, 2011.gadā Valsts darba inspekcija piemērojusi sodus par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu nodarbinātībā, galvenokārt darba sludinājumos. Joprojām daudzās darbavietās, it īpaši izvēloties cilvēkus vadošiem un atbildīgiem amatiem, pie līdzīgiem nosacījumiem priekšroka tiek dota vīriešiem.
Mūsdienās dažādas kultūras pārstāvji dzīvo vienā teritorijā, veidojot daudzkultūru sabiedrību. Bieži sabiedrībā izceļas konflikti starp dažādām rasēm un tautībām, Latvijā tas ir redzams starp krieviem un latviešiem. Cilvēki konfliktos mēģina panākt, lai visi ieceļotāji atgriežas tajās valstīs, no kurienes nākuši, jo uzskata, ka apturot migrāciju pasaulē, tiktu izslēgta iespēja rasu un tautu konfliktiem. Tā ir sabiedrība, kurā atšķirība bieži tiek uztverta negatīvi un ir viens no lielākajiem cēloņiem diskriminācijai. Dažādu atšķirīgu viedokļu dēļ sāk rasties konflikti. Aizspriedumi ir sākuma stadija diskriminācijai. Sabiedrībā valda rasisms un diskriminācija, kas, pēc autores uzskatiem, ir lielākā sociālā taisnīguma problēma.
…
Sociālajam taisnīgumam kā jēdzienam nav tieša skaidrojuma. Psiholoģijas vārdnīca nepiemin jēdzienu sociālais taisnīgums, bet piemin tam līdzīgus jēdzienus: sociālā adaptācija, ietekme, integrācija, saliedētība, deprivācija, sociālās iemaņas. Cilvēktiesības ir tiesību kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām). Šīs tiesības nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem pret indivīdu. Pie cilvēktiesībām pieder tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību, aizsardzību pret diskrimināciju, aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē, tiesības uz izglītību, pilsonību, domu, apziņas un reliģijas brīvību, pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus, miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību, sociālo nodrošinājumu un citas tiesības.[