Lingvistiskā filozofija, jeb lingvistiskā analīze- uzskats, ka filozofiskās problēmas rodas, neprecīzi lietojot valodu. Tās jārisina, rūpīgi analizējot valodu, kādā tās izteiktas.
Viens no analītiskās filozofijas galvenajiem virzieniem;
Radies 20 gs.50.gados;
Uzsver dabiskās sarunvalodas analīzes nozīmi;
Lingvistiskā filozofija klasiskās filozofijas pamatjautājumus uzskata par pseidoproblēmām. Uzsver dabiskās sarunvalodas analīzes nozīmi.
Maina pētījuma ievirzi;
Skatās “uz priekšu” : kas notiek, ja valoda tiek lietota vienā vai otrā veidā;
Mērķis: aplūkot valodas lietojumu cilvēku dzīvē, un no tās izrietošās problēmas.
Filozofijas neatrisināmās problēmas rodas tāpēc, ka valoda tiek nepareizi lietota, saprasta;
Cilvēkiem, arī zinātniekiem un filozofiem daudzkārt šķiet, ka viņi māk brīnišķīgi izteikties un visu saprot, taču tā ir pilnīga ilūzija- brīdina lingvistiskās filozofijas pārstāvji.
Valodai piemīt nepieredzēts spēks, vara pār mums un iespējas mūs “apvest ap stūri”.…
