• Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana - Tūlija

     Novērtēts!

    Referāts7 Ģeogrāfija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 1.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 2.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 3.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 4.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 5.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 6.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 7.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 8.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 9.
  • Referāts 'Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana ', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Iegūtā hidrogrāfa un limnogrāfa sezonālo izmaiņu apraksts    3
1.1.  Tūlija    3
1.2.  Venta    4
2.  Tūlijas un Ventas upes hidroloģisko režīmu salīdzinājums    5
3.  Savstarpējā atkarība (korelācija) starp upes caurplūdumu un līmeņiem    6
3.1.  Tūlija    6
3.2.  Venta    6
4.  3.tabulas aprēķināto hidroloģisko raksturlielumu analīze    7
5.  Upes baseina fizģeogrāfiskais apraksts    8
5.1.  Tūlija    8
5.2.  Venta    8
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Hidrogrāfs ir līkne, kas attēlo nepārtrauktu noteces maiņu upē (B.Sarma „Upju hidroloģija”).
Limnogrāfs ir hronoloģiska upes ūdens līmeņa grafiskā attēlošana (A.Zīverts „Hidroloģija).”
Pali ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu, ilgstošo kušanas laikā, parasti martā – aprīlī.
Plūdi ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar strauju īslaicīgu caurplūdumu un līmeņu celšanos.
Mazūdens periodi Latvijas upēs vērojami ziemās un vasarās, kad upēm pieplūst tikai pazemes ūdeņi. Ziemas mazūdens periods iestājas bargās ziemās pēc ledus segas izveidošanās un turpinās līdz paliem. Vasaras mazūdens periods ilgst no pavasara paliem līdz rudens plūdiem1.
1.1. Tūlija

Kā redzams 1.grafikā, tad sākot no janvāra līdz marta beigām īpašas ūdens līmeņa izmaiņas nav novērojamas. Sākot no marta beigām un turpinoties līdz pat gada beigām ir vērojama līkņu strauja augšupeja un lejupeja. Liels kāpums ir aprīļa mēnesī, kas būtu skaidrojams ar palu sezonas sākšanos. Krasi ūdens līmeņa kāpumi ir novērojami 22.maijā un 17.jūnijā. Sākoties vasaras sezonai ir novērojama neviendabīga notece. Vasaras periodā ir vērojamas arī dažas nedēļas, kad ir bijis vasaras mazūdens periods (jūlija pirmajā un trešajā dekādē). Spriežot pēc grafika, var secināt, ka augusta mēnesi ir bijušas stipras un daudzas lietavas, jo ir novērojams straujš ūdens līmeņa kāpums un kritums. Septembra un oktobra mēnesī ūdens līmenim īpašas izmaiņas nav novērojamas. Novembra pirmajā dekādē (mazlietiņ ieskaitot arī oktobra trešās dekādes beigu posmu) ir novērojams mazūdens periods. Savukārt, sākoties decembrim (arīdzan novembra beigas) ir vērojama ūdens līmeņa paaugstināšanās. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants