2. Literārā darba saturu veido stāts par nelielu notikumu, jeb atgadījumu maza zēna dzīvē. To var pat nosaukt par divu būtņu liktenīgo satikšanos. (Mazais puika sastinga. Mute palika pusvirus, un abas acis pārsteigumā ievēlās lapā un palika tur guļot)
Šajā stāstā galvenā nav problēma vai tās risināšana, šeit tā ir tikai iezīmēta. Tai nav noteicoša loma varoņu rīcībai un pieņemtajiem lēmumiem. Vienu no šīm iezīmētajām problēmām ir nabadzība. To var nosaukt gan par problēmu, gan par pozitīvu pavērsienu. Kā negatīvais aspekts – tas ir iemesls, kāpēc mazais zēns saslima un vēlāk nomira (Istabas vidū zem galda uz neliela maisa gulēja sētnieces abi puikas.) Bet kā pozitīva īpašība – būdams nabadzīgs, mazais spēja novērtēt skaistumu un dāvanas daudz augstāk nekā bagātībā dzīvojošie. (Puika spieda lapu pie krūts arvien stiprāk, un dīvainais prieka saldums pilnīgi apreibināja viņa galvu).
Darbā izmantotā kompozīcija ir vienkārša. Tā ir vienmērīga, bez spilgtiem pagrieziena punktiem. Darbības norit vienmērīgi, izveidojot patīkamu noskaņu. Kompozīcijā ietvertais notikums nav būtiskākais tekstā. Tas tikai virza darbību. Liela nozīme tiek piešķirta apkārt esošo objektu un dažādo ķermeņu aprakstiem, to attiecībām un nozīmei uz galveno varoni. (Peļķe jau pavēra savu klēpi, lai saņemtu puiku ar visu košo lapu . Mazais noturējās, bet peļķei vajadzēja apmierināties tikai ar viņa ēnu un lapas stipro mirdzumu.)
…
