Valoda ir kā trausls, rūpīgi kopjams zieds. Ja tam nepievērš uzmanību, tas nīkuļo un nokalst, vēl pat pilnīgi neuzplaucis.
Par to pārliecinājos šovasar.
Pēc 9.klases beigšanas kopā ar vecākiem apmeklējām Rēzekni, skaistu, savdabīgu Latgales pilsētiņu. Kopš bērnības nebiju tur bijusi, tādēļ ar interesi tvēru visas pārmaiņas, kas skārušas šo jauko stūrīti. Priecājos par zilām koka mājiņām, interesantiem, dekoratīviem logu rāmjiem, par skaistām baznīcām. Nejauši iegāju arī veikalā, kur pusmūža pārdevējai apvaicājos par sev interesējošu lietu. Sieva tik paraustīja plecus, krievu valodā atbildēja , ka nesaprot mani un aizgāja. Arī otra pārdevēja runāja tikai krieviski un nevēlējās ne vārdiņa pacensties pateikt latviešu valodā.…
