Kas attiecas uz visiem diskutējamajiem jautājumiem par pienākuma apziņas vērtību, uzskatu, ka šī vērtība ir pašsaprotama katram, mums katram ir savi pienākumi, kam tādu nav, nav arī visticamāk dzīves vērtību vispār. Protams, un arī šī vērtība- pašcieņa... Ja cilvēkam nav pašcieņas, necienīs viņu arī pārējie, un katrs sevis cienošs cilvēks, ja vēlēsies, lai viņu citi ciena, būs izglītots un domās par savu nākotni. Un pāri visām vērtībām, ja arī kaut kas dzīvē nesanāk vai arī nav kā vēletos, tad ir jābūt sapratnei, ja mēs kaut nedaudz mēģinam saprast viens otru , ir dzīvē daudz vieglāk. Ja mums katram ir savas vērtības, vienalga, vai tās atrodas tabulās vai domās un ja mēs izvirzam mērķus, kur atrodas šīs vērtības, dzīvē noteikti vajadzētu visam izdoties...…
