Mūsu psihiskā pasaule daudzveidīga un daudzpusīga. Pateicoties mūsu psihes augstajam attīstības līmenim mēs daudz ko varam un daudz ko protam. Savukārt, psihiskā attīstība iespējama tāpēc, ka mēs saglabājam iegūto pieredzi un zināšanas. Visu, ko mēs uzzinām, katrs mūsu pārdzīvojums, iespaids vai kustība atstāj zināmas pēdas mūsu atmiņā, kuras var saglabāties pietiekami ilga laika garumā un noteiktos apstākļos izpausties atkal un kļūt par apziņas priekšmetu. Tāpēc vārdu atmiņa mēs saprotam kā iemūžināšanu, saglabāšanu, turpmāko pazīšanu un pagājušās pieredzes pēdu ieproducēšanu. Tieši pateicoties atmiņai cilvēks ir spējīgs uzkrāt informāciju, nezaudējot līdzšinējās zināšanas un iemaņas. Vērts atzīmēt, ka atmiņa aizņem īpašu vietu psihisko izzināšanas procesu starpā. Ar vairākiem pētniekiem atmiņa raksturojas kā “tiešs” process, kurš nodrošina psihisko procesu mantojamību un apvieno visus izzināšanas procesus vienā veselumā.
Kā paiet mnemoniskie procesi? Piemēram, kad mēs redzam priekšmetu, kuru agrāk jau uztvērām, mēs to atpazīstam. Priekšmets mums liekas pazīstams, zināms. Apzināšanās tajā, ka dotajā momentā uztveramais priekšmets vai parādība uztvērās pagātnē, saucās pazīšana. …
