Autors uzsver, ka šobrīd var droši paziņot par marksisma bojāeju.1 Liberālisms ir uzveicis marksismu un kapitālisms ir uzvarējis komunismu. Diez vai šobrīdējo situāciju varētu uzskatīt tikai kā krīzi marksistiskā teorijas pastāvēšanā. Marksisms attīstījās, reaģējot uz kritiku un atbalstu, cenšoties skaidrot un izprast pārmaiņas sociālajā pasaulē, kurai tas pievērsās.
Klasiskais marksisms (ar ko autors saprot marksismu, kas pastāvēja 100 gadus pēc K. Marksa nāves)2 atšķirībā no citiem politiskās teorijas virzieniem sākotnēji ir saistāms ar vienu konkrētu personu – K. Marksu. Līdz ar to lielā mērā metode kā tāda tika izvērtēta un analizēta, cenšoties interpretēt pašu K. Marksu. Taču vismaz sākotnēji vienota dominējošā izpratne par marksismu.
Klasiskais marksisms balstās uz fundamentālistu ontoloģiju un reālistu epistemoloģiju.3 Markss uzsvēra un uzskatīja, ka „tur ārā” ir reāla pasaule; un tajā notiekošie procesi un struktūras ietekmē esošo sociālo pastāvēšanu. …
