Grūtniecības pārtraukšana mūsdienās vairākumam sieviešu ir kļuvusi par pierastu lietu. Manuprāt tas tā nedrīkstētu būt, tāpēc savām pārdomām izvēlējos šo problēmu. Šī problēma izpaužas, kā dzīvības atņemšana otram, kādam daudz mazākam, vārgākam organismam. Šī slepkavošana ir kļuvusi par tik pierastu lietu, ka tai ir piešķirts arī nosaukums – ABORTS.
Es piekrītu konservatīvai pozīcijai, tā runā par “nevainīgas dzīvības apzinātas iznīcināšanas” nepieņemamo raksturu. Manuprāt, nevienam nav tiesību lemt būt vai nebūt. Abortu taisot, sievietei ir jāzin, ka viņas mazulī, jau kopš apaugļošanas brīža mirgo dzīvības dzirksts un ir apslēpta grandioza iecerētās dzīves programma, ko neviens kompjūters nespētu atkārtot, to veido miljoniem iespējamību.…
