No ētikas viedokļa klonēšana nav atbalstāma. Zinot, ka ētikas pamatkoncepti ir pieņemamais un nepieņemamais, labums un ļaunums, tikums, griba, atbildība, tad klonēšana ir pretrunā ar tiem. Katra radība uz šīs pasaules ir unikāla, klonēšana unikalitāti noliedz, tā man rada asociācijas ar darbu pie konveijera, kur top pilnīgi vienādas lietas, vai ar darbu pie datora, izmantojot opciju „copy – paste”. Zinātnieki, kas veic klonēšanu, it kā ieņem Dieva lomu, radot jaunas dzīvības, taču neuzņemas atbildību par neveiksmēm, piemēram, aitas Dollijas klonēšanas procesā bija 276 neveiksmes. Zinātniski pierādīts, ka klonētais organisms ir mazāk imūns pret slimībām.
Jā, es ticu, ka klonēšana var cilvēcei palīdzēt daudzos veidos, taču šāda veida palīdzībai vajadzētu noteikt stingras robežas. Klonēšana ir pieņemama, lai ārstētu, palīdzētu cilvēkiem uzlabot viņu dzīves kvalitāti, ko nosaka veselības stāvoklis, un saglabātu sugu daudzveidību. Klonēšana nav pieņēmama, ja tās rezultātā cilvēki zaudē savu individualitāti un būtību.Klonēšanai ir daudz priekšrocību, bet vai mēs esam gatavi riskam , ka tā mums var atnest iznīcību? Es nebūtu.
…
