Līdz šim man pat prātā nebija ienācis, ka iespējams pašu melošanas ideju interpretēt šādi- kā Nīče to ir darījis. Daudzi filozofi ir domājuši par meliem, nosodījuši tos, centušies pierādīt melošanas bezjēdzību un klaji negatīvo ietekmi uz cilvēka dzīvi, taču Nīče savā darbā „Par patiesību un meliem ārpus morālā nozīmē” (kas tā arī viņa dzīves laikā netika izdots) paudis radikāli savādākas idejas.
Galvenā atziņa, ko man sniedza šis darbs, bija, ka visu dzīves melu pirmcēlonis ir cilvēka intelekts. Jā, Dievs mums devis prātu, kas ļauj mums pašiem sevi saukt par „augstākajām radībām”, taču intelekts rada mums šķietamo patiesības ilūziju un piespiež dzīvot gadu tūkstošos iemantotajās dogmās. Ko gan cilvēks īsti zina pats par sevi? Daba mums noklusē lielo mērķi, kāpēc mēs esam šeit. …
