Grāmatu iespiešanas dzimtene, klasiskā grāmatu zeme Vācija ir valsts ar visvecākajām un īpatnējākām bibliogrāfiskajām tradīcijām un augstu grāmattirdzniecības bibliogrāfijas attīstības līmeni. Bibliogrāfija radās pateicoties grāmatu iespiešanai, par pirmajiem viņas soļiem uzskatāmi ceļojošo grāmatu tirgotāju paziņojumi. Paziņojumi bija plakātu un afišu veidā, kuri tika uzlīmēti pilsētas pašās redzamākajās vietās, tūdaļ pēc tirgotāju ierašanās. Plakātu teksts parasti bija drukāts, bet grāmatu saraksts un grāmatu tirgotāja adrese rakstīta ar roku. Plakātos ievietoto grāmatu saraksts parasti nepārsniedza divdesmit nosaukumus.
Visa Vācijas bibliogrāfija ir saistīta ar grāmattirdzniecību. Pirmie bibliogrāfiskie rādītāji bija
„ gadatigus katalogi”, kuri iznāca ar notiktu periodiskumu un tiem bija starptautiska nozīme. Pirmie katalogi parādījās Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kas bija kļuvis par vienu no starptautiskiem grāmatu tirgiem viduslaiku Eiropā. Ideja par katalogu izdošanu radās Augstburgas grāmattirgotājam G. Villeram( G. Wilier), kurs izlaida pirmo katalogu 1564. gadā. Katalogs iznāca katru gadu, pēc G. Villera nāves to turpināja izdot viņa mantinieki.
Trīsdesmitgadu karš(1618 – 1648) mazina Frankfurtes grāmatu tirgus nozīmi, šai periodā prioritāti gūst Leipcigas grāmatu tirgus, kurā līdz pat 1861. gadam tika izdoti savi tirgus katalogi, kas bija Franfurtes katalogu atdarinājumi. …
