Pašvērtējums
Pašvērtējums jeb mierīgs noteiktības stāvoklis, kopīgais vērtējums par sevi.
Es koncepcijas pamatkomponents, kas raksturo gan cilvēka apmierinātību ar sevi kopumā, gan arī ar savām spējām, īpašībām un sekmēm dažādos darbības veidos:
globālais – pozitīvs vai negatīvs sevis vērtējums,
specifiskais – adekvāts vai neadekvāts (paaugstināts/pazemināts)
Jebkāda neatbilstība starp mūsu mērķiem un visaugstākajām vērtībām var būt galvenais iemesls tam, lai nespētu saglabāt, noturēt augstu pašpārliecinātības līmeni. Tas, savukārt, ietekmē indivīda pašvērtējumu.
Pašpārliecība rodas tad, kad ir līdzsvarots priekšstats par sevi, savām spējām un situācijām, kurās atrodamies.
…
