-
Ebreju un čigānu iznīcināšana Bauskā Trešā reiha okupācijas laikā
TOP 500
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Represijas pret Bauskas un tās apriņķa ebrejiem | 4 | |
| Represijas pret Bauskas un tās apriņķa čigāniem | 12 | |
| Historiogrāfijas analīze | 15 | |
| Literatūras saraksts | 16 |
Dažādi avoti18 vēstī par to, ka lielākā daļa, lai neteiktu praktiski visi Bauskas
apriņķa čigāni ir bijuši vietsēži, tātad tiem bijis pastāvīgs darbs, vai pastāvīga
dzīvesvieta.
Vislielākā loma čigānu iznīcināšanā Bauskā un tās apriņķī bija pašiem latviešiem.
Jo vācu direktīvās, pēc kurām visai pārvaldei bija jāvadās bija skaidri norādīts, ka
jāiznīcina tikai klaiņojošie čigāni, nevis vietsēži.
Būtībā, čigānu liktenis vairs nebija atkarīgs no vāciešiem, bet gan no priekšnieka
Dzenīša.
Dzenītis savukārt norādījis, ka, lai gan situācija ir čigāniem labvēlīga, tomēr tos ir
nepieciešams pārvietos – visticamāk, uz Ungāriju, tāpēc visi čigāni ir jāsavāc
vienuviet.
Šāda šķietama pārvešana itin nemaz neliecināja, ka būtu gaidāma kāda masveida
nelaime, kura būtu jāpiedzīvo vēl vienai sabiedrības grupai.
Par masveida izmitināšanas vietu tika nolūkota Hānmēmeles19 muiža, uz kuru
1942.g. arī čigāni tika sākti pārvietot no visiem Bauskas pagastiem un pilsētas.
Īstais čigānu skaits, cik patiesībā tika pārvietoti nav zināms, taču pieņemts uzskatīt,
ka tas varētu būt bijis no 200-250 cilvēkiem.
„C” grupas palīgpolicistu uzraudzībā, čigāni Hānmēmeles muižā atradās no
1942.g. 15.-19. maijam.
Vēlāk, ļoti dīvainā kārtā, Dzenītis pieņēma lēmumu, ka visi šie čigāni ir jānošauj
dažu kilometru attālumā no muižas, Jaunsaules mežā. Tika izrakta 20 m gara un 3 m
plata un 2 m dziļa bedre. Ap mežu savukārt tika izvietoti apsardzes posteņi. Kopumā,
čigāni tika atvesti uz mežu nošaušanai divās vai trijās kravas mašīnās.20
Čigānu šāvēji, kā liecina avoti, ir bijuši vācieši un latviešu policisti no Jelgavas.
Arī pats SD un Zemgales Drošības policijas komandieris Henzelis ieradies uz čigānu
šaušanas aktu.
Čigānus šāva kailus, grupās pa 10-15. Pati šaušana ilga 2-3 stundas, kas bija
šķietami pietiekošs laiks lai varētu nogalināt tik daudz cilvēku.
…
Ebreju dzīve vienmēr ir bijusi komplicēta, īpaši 2. Pasaules kara laikā, kad dažādas okupācijas varas uzspieda tiem savu politiku un savu dzīves morāli. Taču vissmagāk ebrejiem ir klājies tieši Trešā Reiha jeb nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 2. Pasaules karā, kad visās teritorijās, kuras Vācija iekaroja, tika īstenota ebreju, čigānu un garīgi slimo iznīcināšana. Šīs bija galvenās cilvēku grupas, pret kurām tika vērstas represijas. Nacistiskā Vācija īstenoja ļoti lielu antirasistisku un antisemītisku propagandu, kurā ebreji galvenokārt tika vainoti pie visām iespējamajām nelaimēm, tajā skaitā arī pie noziegumiem, kurus bieži vien bija pastrādājusi iepriekšējā okupācijas vara – Padomju Savienība. Tika propagandēts, ka ir nepieciešama rasu higiēna, un, ka ir nepieciešams liekās sabiedriskās grupas iznīcināt, vai Bauskas gadījumā pat arī sterilizējot sakropļot un vēlāk vienalga iznīcināt nošaujot. Jāmin, ka Bauskā pirms 2. Pasaules kara sākuma, ebreji sastādīja apmēram 15% no visiem Bauskas iedzīvotājiem. Bauskas ebreju kopiena bija ļoti integrējusies Bauskas ikdienas dzīvē, tāpēc sabiedrības attieksme pret tiem nebija tik nosodoša. Varētu teikt, ka daudzi baušķenieki palīdzēja represiju nomāktajiem ebrejiem dažādos veidos, taču provāciski noskaņotā latviešu pašaizsardzība īstenoja dažādas represijas arī pret tiem, kuri palīdzēja ebrejiem. Pētot faktus par represijām Bauskā noteikti nedrīkst aizmirst arī 1942.gada represijas pret čigāniem, kuras sekoja „dienas kārtībā” pēc izrēķināšanās ar ebrejiem. Lai gan šis jautājums ir diezgan maz pētīts Latvijas vēsturē, tomēr daudzi avoti vēstī neapgāžamus faktus, kā tieši notika izrēķināšanās, un kas deva pavēles, lai represijas Bauskā un tās apriņķī tiktu veiktas.
