Visās modernajās industriālajās zemēs nepārtraukti tiek izstrādāti un ieviesti jauni likumi, jo mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešama regulēšana. Un likumdevējs ir demokrātiskā ceļā ievēlēts parlaments. Likuma jēdziens ietver prasību, ka likumam jābūt pieejamam visiem, kuru intereses tas skar; ir jābūt iespējai ar to iepazīties, lai tas kļūtu saistošs. Tiesiskā valstī nav pieļaujami slepeni likumi. Ar likuma publicēšanu tiek nodrošināta vispārēja prasība, lai likums sabiedrībā darbotos, jo tādā gadījumā pilsoņi tam ir sagatavoti un likums var gūt vispārēju atzīšanu. Tāpat arī katram likumam ir tiesībpolitiskie mērķi, tas vēlas atstāt noteiktu ietekmi uz sabiedrību un veidot pilsoņu kopdzīvi sabiedrībā. Un likuma mērķis ir tas, kas nosaka arī likuma izpratni , jo katram likuma priekšlikumam ir savs pamatojums, kas raksturo tā tiesībpolitiskos nolūkus un mērķus.
Ideja par sabiedrības globālu pārformēšanu ir ļoti bīstama vairāku aspektu sakarā. Pirmkārt, šāda sabiedrības pārveidošana nevar tikt īstenota bez iejaukšanās jau pastāvošajās tiesībās, otrkārt, tas var būt saistīts ar zināmu brīvības mazināšanos . Un treškārt nav īsti skaidrs kas tad ir izvirzītais cēlais mērķis. Arī doma par sabiedrības vadīšanu ar likuma palīdzību nav īpaši pamatota un pievilcīga, jo mūsdienu modernās sabiedrības ir pārāk kompleksas un centrālās regulējošās institūcijas nespēj tās vadīt. …
