Cita runa ir, kad mēs esam pieauguši jeb jau iegājuši dzīves vidus posmā. Tad mēs jau esam krietni smēlušies pieredzes no vecākiem un no pašiem, un esam gatavi paši savu dzīvi vest, un par visu parūpēties. Šajā posmā lielākā daļa cilvēku jau dzīvo atsevišķi no saviem vecākiem un tas ir pilnīgi normāli. Ja cilvēks šajā posmā ilgi vēl dzīvo pie vecākiem, viņš var kļūt par infantilu, jo viņš vēl nebūs saskāries ar dzīves grūtībām, jo tās novērsa vecāki. Vēlāk, ja gribēs tomēr aiziet no vecākiem, būs ļoti grūti uzsākt dzīvi, jo nebūs iemācījies pats par sevi atbildēt. Un kur nu vēl par savu ģimeni. Cilvēks būs arī ļoti uzticīgs, jo nebūs sajutis vēl to dzīves skarbumu.…
