Socializācija ir process, kurā indivīdi apgūst savas sabiedrības kultūru – vērtības, normas, simbolus, valodu, ticējumus, tradīcijas, kā arī noteiktas sociālās lomas un sabiedrības ekspektācijas. Īstenībā tas, kas mēs esam un ko mēs darām – nenāk tāpat vien no iekšējās būtības. Tas daļēji ir galaprodukts tam, ko sabiedrība mums ieskaidro par raksturīgu mums un pareizu. Kaut arī „pareizs” un „nepareizs” ir relatīvs un stiepjams jēdziens. Šis sava veida mācīšanās process, kurā tiek apgūtas pārliecības, normas un vērtības, ko no mums sagaida kāda sabiedrības daļa vai cilvēku grupa, ir socializācija. Ar socializācijas palīdzību mēs parasti apgūstam kādas, mums vēlāk piemītošas kultūras elementus, un pēc tam uzskatām šo kultūru par savējo, jo tās principi balstās uz mūsu dzīves veidu un prioritātēm. Protams, nav obligāti visus kultūras elementus strikti pieņemt, cilvēkiem ir tiesības izvēlēties tos kultūras elementus, kuriem viņi piekrīt un atzīst par būtībai svarīgiem. Katrs no mums ir unikāls un katram no mums pieder tikpat unikāls iekšējais „Es” jeb pašapziņa, kas mūs savā veidā nošķir no cilvēku grupas, jo katram „Es” ir citādāks. Šī pašapziņa nevienam cilvēkam nav iedzimta.…
