Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 1.
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 2.
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 3.
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 4.
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 5.
  • Eseja 'Stress un pusaudži', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Stress – tā ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļa loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori. Par pamatu tam var būt fiziskās, fizioloģiskās un psiholoģiskās slodze. Stresa stāvokli var izraisīt arī tādas psiholoģiskas slodzes kā briesmas, aizvainojums utt.
Stresu parasti klasificē kā fizioloģisko un psiholoģisko. Psiholoģisko stresu iedala informatīvajā un emocionālajā stresā. Informatīvais stress rodas, tad, kad cilvēkam pāri „gāžas” liela informācijas straume. Emocionālais stress rodas draudu, briesmu, aizvainojuma situācijās.
Samērā bieži stress beidzas ar afektu. Stress var pilnīgi vai daļēji dezorganizēt cilvēka darbību. Tāpēc, organizējot cilvēka darbību, jācenšas izvairīties no stresa situācijām.
Stress var rasties ne tikai tad, kad briesmas draud pašam, bet arī tad, ja redzi, ka citam klājas slikti.
Vienas un tās pašas situācijas var dažādi iedarboties uz cilvēku atkarībā no viņa psiholoģiskajām īpatnībām.(2,172)
Stresa rašanās un tā norise ir atkarīga no paša cilvēka īpatnībām.
Dzīvē kā jau dzīvē rūpes un nepatikšanas seko cita citai. Tikko viena nelaime ir pārvarēta, pie apvāršņa parādās nākošā. Gadās ka nākošo likteņa triecienu gaidot, cilvēki neapzināti sasprindzinās, un līdz ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants