Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 19 gs. 90.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20 gs. sākuma līdz 1. Pasaules karam.
Nosaukumu "jūgendstils" jaunais strāvojums guva Vācijā un arī Latvijā. Mākslas vēsturē to dažkārt mēdz apzīmēt par neoromantismu.
Par jūgendstila vadmotīvu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietišķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektūru.
Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus:
Jugendstil (Vācija)
Art noveau (Francija)
modernismo (Spānija)
Sezessionsstil (Austrija)
Stile Liberty vai Stile Floreale (Itālija)
Młoda Polska (Polija)
Raksturīgākās iezīmes
Jūgendstils bija diezgan tuvs simbolismam. Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi. Tēlotājā mākslā jūgendstils pamatā izpaudās grafikā (ilustrācijās, plakātos), kur īpaši raksturīgi stilizēti augu motīvi, gaismēnu trūkums, dekoratīvas, liektas līnijas.…
