Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Ievads tiesību teorijā', 1.
  • Konspekts 'Ievads tiesību teorijā', 2.
  • Konspekts 'Ievads tiesību teorijā', 3.
  • Konspekts 'Ievads tiesību teorijā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību jēdziens un funkcijas.
Tiesības ir cilvēku kopdzīves nepieciešama sastāvdaļa. Vārdi ‘’vienotība , taisnība un brīvība’’ Vācijā un citur pasaulē apzīmē politisku pamat konsensu par to, ka kopdzīvei cilvēku kopienā jābūt regulētai. Ar tiesībām ir saistītas lielas cerības. Vienlaikus pastāvīgi paplašinās valsts likumdošana visās dzīves jomās. Politiskajā dzīvē tiek pieprasīti arvien jauni likumi un pastāvošo likumu uzlabojumi. Tajā pašā laikā atskan sūdzības par likumisko regulējumu plūdiem, to daudzumu un sarežģītību. Modernajās sabiedrībās šķiet attīstāmies taisni vai neremdināms izsalkums pēc tiesību normām. Acīmredzot tiesības apmierina noteiktas vajadzības un cerības un tādēļ pastāvīgi izraisa jaunas vēlmes pēc jaunām tiesībām.1

Tiesību funkcijas:
1.Kārtības nodrošināšana. Ir iekšējās un ārējās kārtības nodrošināšana, neitralizējot jebkuru varu, kas apdraud mieru un kārtību no ārpuses (kā militārs apdraudējums, starptautiskā organizētā noziedzība) vai no iekšpuses ( kā atsevišķu indivīdu veiktas noziedzīgas darbības vai valsts varas ļaunprātīga izmantošana). Valstij šai nolūkā ne vien ir jākoncentrē savās rokās varas lietošanas līdzekļi ( varas monopols), bet arī jārada tāda tiesiskā iekārta, kas tiklab ierobežo pašas valsts pielietošanu, kā arī regulē pilsoņu savstarpējās attiecības ar valsti.

Autora komentārsAtvērt
Atlants