Aptuveni ap 3.gs. – 2.gs. p.m.ē. sāka veidoties liela un plaša valsts. Tās iekarojumi līdz 4.gs m.ē. stiepās no Nīlas Ēģiptes dienvidos līdz pat Britānijai Eiropas ziemeļos. Romas impērija bija viena no lielākajām un ietekmīgākajām impērijām pasaules vēsturē. Tā bija nevien varena, bet arī augsti ekanomiski, politiski un kulturāli attīstīta valsts. Un tomēr šī milzīgā valsts nevarēja pastāvēt mūžīgi, ar laiku tās ietekme mazinājās. To ietekmēja gan valsts ekanomiskais stāvolis, gan tās sadalīšanās Rietumromas un Austrumromas impērijās, gan kristietības nozīmīgums. 476.g. krīt Rietumromas impērija, notiek pēdējā Romas imperatora gāšana. Tieši ar šo gadu vēsturnieki kopš 15.gs datē seno laiku beigas un viduslaiku sākumu.
Tomēr nevar iezīmēt šo periodu tik viennozīmīgi. Šajā pārejas periodā notiek daudzi notikumi, kas ietekmē viduslaiku sākšanos. Romas Impērijas Z apdzīvoja dažādas ģermāņu ciltis, kuras kļuva arvien neapmierinātākas ar savu teritoriju, tās neauglību, un šīs “barabriskās” ciltis devās jaunu teritoriju meklējumos. Šo periodu no 395.g līdz 476.g. sauca par “lielo tautu staigāšanu”. Sākas kari kuros Romas impērija vairs nav noteicēja, viņa ir spiesta aizstāvēties. Romas impērijas iedzīvotāji saprot to, ka ilgi vairs Roma nevarēs saglabāt savs teritorijas.
…
