Tūrisma iespējas Kurzemē

1. Kurzemes vispārīgais raksturojums
1.1.Kurzemes ģeogrāfiskais novietojums
Kurzemes novads aizņem 1/5 Latvijas teritorijas. Kurzeme ir Latvijas rietumu novads (skat 1.karte). Ģeogrāfiski Kurzeme sastāv no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas, Rietumkursas, Austrumkursas Augstienes un Kursas zemienes, rietumos un ziemeļos apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, austrumos tā robežojas ar Zemgali, bet dienvidos ar Žemaitiju. [14] 
Piejūras zemienē pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi. Pārējā teritorija ir vairāk piemērota lauksaimniecībai. Upes te iegraužas dziļi gravās un veido atklātas klintis. Administratīvi Kurzemē šobrīd ietilpst Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Tukuma rajoni. [3,126] 
Ceļi visumā labi un pa tiem Kurzemi ir ērti apceļot gan motorizētiem satiksmes līdzekļiem, ar divriteni, ar kājām, gan arī izmantojot sabiedriskos satiksmes līdzekļus.

1.2. Klimats
Baltijas jūra un Rīgas līcis ietekmē arī nokrišņu teritoriālo sadalījumu. Vissaulainākais laiks ir Kurzemes piekrastē, kur faktiskais saules spīdēšanas laiks sasniedz 50 % no iespējamā, ja pārējā valsts teritorijā tikai 40 %. Vasarā piekrastē ir lielāks skaidro dienu skaits un mazāk nokrišņu nekā apvidos, kas atrodas tālāk no jūras. Tas sekmē tūrisma un rekreācijas attīstību. Sevišķi optimāli apstākļi atpūtai pie jūras ir jūlijs un augusts, kad jūrā ūdens ir sasilis.
Siltais piejūras klimats ir labvēlīgs mežu augšanai. No Kurzemes priedēm savus kuģus būvēja gan kuršu jūrasbraucēji, gan zviedri, vācieši, gan arī poļi, jo koksne vienmēr ir bijusi un arī tagad ir nozīmīga Kurzemes eksportprece.[3, 53]

1.3. Kurzemes upes un ezeri
Ezeri
Piejūras zemienē lielākā daļa ir lagūnu ezeri (Babītes, Engures, Liepājas, Kaņieris, Papes ezeri u.c.). Tie ir daudz jaunāki par glaciālajiem ezeriem. Ezeri veidojušies Litorīnas jūras laikā pirms 2800 - 7500 gadiem, ka jūra aizņēma plašu pašreizējās sauszeme teritorijas daļu.
Purvos izplatīti ir purvu ezeri, kas saglabājušies aizaugot ezerdobēm vai arī veidojoties akačiem augstajos purvos. Šādu ezeru sevišķi daudz ir Latvijas lielākajos augstajos purvos (Teiču purvā, Ķemeru – Smārdes tīrelī). [14]

…