Pretstatā citām metodēm, kurās pētnieki vispirms izvirza hipotēzes un izpilda dažādas procedūras, pētījuma dizains ietvertajā novērošanā ir diezgan elastīgs gan pirms pētījuma veikšanas, gan pētījuma laikā. Ietvertās novērošanas veicējiem ir sava metodoloģija, kurai viņi seko.
Tiklīdz kā novērotājs ieiet laukā, viņš nezina nekādus jautājumus, kurus uzdot vai kā tos uzdot pētījuma subjektiem. Lielākai daļai pētnieku ir tikai vispārīga nojauta par to, ko vajadzētu jautāt, galvenie jautājumi. Tos parasti var sadalīt divās kategorijās:
1)substantīvie (tie iekļauj jautājumus, kas attiecas uz specifiskām tēmām īpaša tipa ietvaros, piem., ja mēs pētīsim garīgi slimo cilvēku slimnīcas);
2)teorētiskie (vairāk ir saistīti ar pamata socioloģiskām tēmām kā socializācija, deviance un sociālā kontrole).
Šīs divas kategorijas ir savstarpēji saistītas. Labs kvalitatīvais pētījums apvieno konkrētās vides izsmeļošu sapratni un vispārīgas teorētiskas atklāsmes.
Pēc ieiešanas laukā, kvalitatīvais pētnieks parasti saprot, ka viņa izvēlētā interešu joma nesakrīt ar darbības vietu.
Kvalitatīvais pētnieks parasti nosaka respondentu izlasi pētījuma laikā. …
