Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 1.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 2.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 3.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 4.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 5.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 6.
  • Konspekts 'Jāņa Poruka  garstāsta "Pērļu zvejnieks"  raksturojums, pārdomas', 7.
Darba fragmentsAizvērt

• Kā vērtē J. Poruka garstāstu “Pērļu zvejnieks”? Kādas pārdomas rosināja teksts? (120 vārdi)
9 punkti
Jāņa Poruka stāstā „Pērļu zvejnieks” galvenais varonis ir Ansis Vairogs, zēns kurš meklē savas dzīves nozīmi. Dzīves mērķis un nozīme katram cilvēkam atšķiras.
Anša galvenais dzīves mērķis ir „meklēt pērles.” Šī pērle ir cilvēka sirds un dvēsele, jūtas un zināšanas pret visu pasauli, cilvēkiem. Cilvēks sevi atrod, “ceļojot” caur kultūru, filozofiju, reliģiju, dabu un vēsturi. Tā arī Ansis atrada sevi un savas pērles caur kultūru, mākslu un filozofiju. Manuprāt, ikviens cenšas atklāt savas dzīves nozīmi, tāpēc viņš dara visu iespējamo, maina vidi, cilvēkus, līdz atrod laimi.
Bagātība tā nav nauda, tā ir mūsu dvēsele, kura ir piepildīta ar jūtām, zināšanām un mīlestību. Bagāts nenozīmē laimīgs, jo bez mīlestības cilvēks zaudē jēgu. Ansis gribēja parādīt Zentai, ka viņš var iestāties ģimnāzijā, ka viņš ir gatavs viņas dēļ mainīt sevi un būt vīrišķīgam. Manuprāt, Zentai trūka ticības vienkāršai mīlestībai, jo ar pasaules acīm visur uzvar ārišķība un tur mīlestībai nav vietas. Neskatoties, ka ar Zentu viņiem nesanāca, Ansis atrada sev Annu, kura mīlēja viņu īsti.
“Vai cilvēks vienīgi tāpēc dzīvo, lai sevi uzturētu, lai dienišķu maizi pelnītu, vieglāk dzīvotu, apprecētos, par bērniem gādātu un atdotu to atslēgu nomirstot citam, aiz kuras daudz mantas slēpjas, aiz kuras varbūt patiesība ieslodzīta mīt un gaida, lai to atpēstītu,- jā, bez kā būtu pats lūkojis savu sirdi atlēgt, viņu izpētīt un atzīt.”

Autora komentārsAtvērt
Atlants