| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Budžets | 4 |
| 1.4. | Budžeta iedalījums | 8 |
| 2. | Valsts kopbudžets | 11 |
| 2.1. | Valsts kopbudžeta izdevumi | 11 |
| 3. | Budžeta sistēma Latvijā | 12 |
| 4. | Veselības budžets | 13 |
| 5. | Valsts ieņēmumu avoti | 14 |
| 6. | Valsts budžeta īpatsvars iekšzemes kopproduktā | 15 |
| 7. | Budžeta deficīts | 16 |
| 8. | Darbs | 16 |
| 9. | Valsts parāds | 18 |
| 10. | ES budžets | 20 |
| 10.1. | Pārskatīšanas sagatavošana | 21 |
| 10.2. | Budžets politikas mērķu sasniegšanai | 22 |
| 10.3. | Budžets kā prioritāšu maiņas rīks | 23 |
| 10.4. | ES nākotnes budžeta veidošana | 25 |
| 10.5. | Gatavojoties rītdienas pārbaudījumiem | 26 |
| 11. | Samērs starp Eiropas un valstu aizdevumiem | 28 |
| 12. | ES politikas virzienu īstenošana | 29 |
| 13. | ES pašu resursu sistēma | 31 |
| 14. | Korekcijas | 32 |
| Secinājumi | 33 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 34 |
Secinājumi: Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts. Budžets tiek sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Latvijā, lai saskaņotu dažādas intereses, ir izveidota noteikta budžeta sistēma. Ar budžeta starpniecību valdība var iedarboties uz preču, darba, naudas tirgu un risināt sociālās problēmas sabiedrībā. Valstis ar lielākiem ieņēmumiem var maksāt augstākas vecuma pensijas, vairāk naudas atvēlēt izglītības sistēmas attīstībai, iedzīvotāju veselības aprūpei un citām vajadzībām.
Budžeta deficīts rodas tad, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā. Turklāt, ja valsts izdevumi ir mazāki nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta pārpalikums. Līdzsvarots budžets ir tad, ja valsts izdevumi ir vienādi ar ienākumiem.
Sociālā jomā jāpalielina pensijas un pabalsti, tam novirzot sociālā budžeta pārpalikuma līdzekļus. Valsts budžetu veido divas galvenās sastāvdaļas –pamatbudžets, kurā atspoguļoti visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi un sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. Šobrīd valsts pamatbudžets veidots ar 92 miljona latu deficītu, bet sociālais budžets ar 254 miljonu latu pārpalikumu. Šis pārpalikums ar uzviju kompensē valsts pamatbudžeta deficītu. Vienlaikus, veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus. Šie līdzekļi jāatvēl pabalstu un pensiju palielināšanai, nevis pamatbudžeta deficīta maskēšanai.
Un nobeigumā gribētos secināt, ka situācijā, kad inflācijas līmenis ir tuvs kritiskai robežai, budžeta deficītu ir jāpalielina nevis samazināt.
…
Makroekonomiskie mērķi un tiem piešķirtā nozīme virza indivīdus, uzņēmumus un valdību lēmumu pieņemšanas procesā. Šie mērķi rada cilvēkos skaidrību par sabiedrības attīstības virzieniem, kā arī mērķu sasniegšanai izmantojamiem līdzekļiem. Šos mērķus var izmantot kā kritērijus, lai novērstu ekonomiskās sistēmas funkcionēšanu kopumā, vai arī tajā īstenojamo programmu efektivitāti. Kaut gan dažus mērķus, kā ekonomisko brīvību un vienlīdzību, ir gandrīz neiespējami izteikt kvantitatīvā veidā, tomēr lielāko vairumu mērķu, bezdarba līmeni, inflācijas tempu, ekonomikas izaugsmi u.c. ir iespējams skaitliski noteikt. Visas makroekonomiskās parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku. Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politikās darbības. Tās pasākumi, dažādās sociālās programmās tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku. Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likme, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas, procenta likmes, naudas apgrozības regulēšana un citi. Makroekonomika dod zināšanas ne tikai par ekonomiskiem procesiem, bet arī parāda sakarības starp makroekonomisko politiku un tās ietekmi uz ekonomikas funkcionēšanu kopumā.
