Atēnu demokrātiju aizsāka Solons, viņš 594.g. p.m.ē. mēģināja izkliedēt saspīlējumu starp kārtām un atbrīvot cilvēkus no materiālajām grūtībām, sagatavojot pārmaiņas gan valsts politikā, gan ekonomiskajā dzīvē. Tomēr, lai arī cik liela nozīme būtu Salona reformām, saspīlējumu tas valstī nemazināja. Haoss un vilšanās, kas sekoja reformām, radīja priekšnoteikumus tam, ka 546.g. p.m.ē. pie varas nāca pirmais Atēnu tirāns Peisistrats. Lai arī viņš izrādījās labdabīgs despots ,kurš veicināja kultūras attīstību, ierobežoja aristokrātu varu un paaugstināja vidusmēra atēniešu dzīves līmeni, viņa dēls Hipijs, kas nāca pie varas pēc Peisistrata, bija nežēlīgs un ļauns apspiedējs. Augstmaņu grupējums ar spartiešu palīdzību gāza Hipiju. Interešu grupu konflikts ilga vēl pāris gadu, līdz ar tautas atbalstu pie varas nāca, kāds gudrs aristokrāts – Kleistens. Apsolījis atalgot tautu par tās lojalitāti, viņš uzsāka tik vērienīgas reformas, ka viņu mēdz dēvēt par Atēnu demokrātijas tēvu. Viņš palielināja Atēnu pilsoņu skaitu, piešķirot tiesības visiem brīvajiem cilvēkiem, kas tajā laikā dzīvoja valsts teritorijā.…
