• Filozofija darbos
Viņa uzskatos galvenais ir cilvēks - tāds cilvēks, kas dzīves jēgu saskata šajā pasaulē, nevis mistiskā aizkapa dzīvē. Monteņs uzskatīja, ka cilvēks ir vislielākais noslēpums uz pasaules, mūžīgi mainīgs un neaprēķināms. Katrā cilvēkā mājo gan cēlais, gan zemiskais, kas gaida atbilstošu situāciju, lai izpaustos. Monteņs meklēja līdzsvaru starp ķermeni un dvēseli. Viņš uzskatīja, ka saslieties pret savu ķermeni būtu tas pats, kas saslieties pret Dievu, un tomēr garīgums tika vērtēts augstāk.
Savos darbos aplūko visdažādākos jautājumus - viņš runā par bērnu audzināšanu un vecāku pieķeršanos saviem bērniem, par grāmatām un dzeju, par paradumiem un ieražām, par zināšanām un gudrību, par varu un tās pielietāšanu, viņš analizē cilvēciskās īpašības, piemēram, gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u.c., un lielu vietu viņa domās ieņem nāve. …
