-
Biežākie miega traucējumi no studentu viedokļa
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Miega traucējumi | 5 | |
Miegs | 5 | |
1.2. | Bezmiegs | 10 |
1.3. | Kas ir miega zāles? | 13 |
Akupunktūra - to iesaka nomierinošās iedarbības dēļ. 4 – 8 seansi mēnesī būs pietiekami | 13 | |
1.4. | Miegainība | 16 |
1.5. | Staigāšana miegā | 16 |
1.6. | Krākšana | 16 |
1.7. | Zobu griešana | 16 |
1.8. | Runāšana miegā | 17 |
Rezultātu analīze | 18 | |
Secinājumi | 19 | |
Nobeigums | 20 | |
Izmantotā literatūra | 21 | |
Pielikums | 22 |
Ar elektroencefalogrāfiskā pieraksta palīdzību noskaidrots, ka miegam ir vairākas fāzes, kas veido 4 — 5 ciklus un ilgst apmēram 90 minūtes, un atkārtojas visas nakts garumā. Vakarā un nakts pirmajā pusē šie cikli ir īsāki, bet pret rītu kļūst garāki. Apmēram 20% no pieauguša cilvēka miega cikla aizņem paradoksālais miegs, kam raksturīgas ātras acu ābolu kustības, saspringta, bieži vien arī mainīga sejas muskulatūra. Tieši šajā laikā mēs arī redzam sapņus.
Interesanti, ka bērniem līdz gada vecumam gan lēnais, gan ātrais miegs ilgst 6 - 7 stundas. Pēc tam pamazām virsroku ņem lēnais miegs.
Iemigšana notiek 5 – 15 minūtēs. Tai raksturīga žāvāšanās, miegainība un muskuļu atslābums.
Lēnā vieglā miegā mēs zaudējam skaidru apziņu: šis miegs ilgst 20 minūtes, taču tas ir trausls, katrs sīkums var pamodināt gulētāju.
Lēnais dziļais miegs iestājas apmēram 30 minūtes pēc iemigšanas. Tas ir ļoti svarīgs periods, kad lielākā tiesa mūsu vitālo funkciju darbojas viszemākajā līmenī. Šī perioda ilgums ir aptuveni 50 – 60 minūtes. Lēnais miegs dod atpūtu, atjauno spēkus.
Paradoksālais miegs izpaužas ar intensīvu smadzeņu aktivitāti, kad rodas sapņi. Novērojama periodiska skeleta muskuļu saraušanās, paātrināta un neregulāra elpošana, arteriālā spiediena paaugstināšanās. Šī fāze ilgst 15 – 20 minūtes. Tai seko īslaicīga pamošanās. Šai laikā notiek dienā iegūtās informācijas pārstrāde. (7.)…
Miegs – organisma un psihes stāvoklis, kura laikā zūd apzināts kontakts ar ārējo pasauli. (7.) Tas ir organismam nepieciešams stāvoklis, jo tajā atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves, kā arī nervu un psihiskās darbības līdzsvars un stabilitāte. (10.) Apmēram vienu 1/3 savas dzīves mēs pavadām miegā. (7.) Smadzenes daļēji spēj kompensēt miega trūkumu studentiem un maiņu strādniekiem. Jau sen zināms, ka miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību. Miega trūkumā nonākušās smadzenes aktivizē noteiktas savas daļas. Tā tiek aktivizētas daļas, kas saistītas ar runas spējām, bet samazinās to daļu aktivitāte, kas atbildīgas par matemātisku funkciju veikšanu. Tās smadzeņu daļas, kas visaktīvāk darbojas nomodā, miega trūkuma gadījumā ir vislielākās cietējas, tādēļ tās cenšas savu funkciju veikšanā iesaistīt tobrīd neizmantotos smadzeņu resursus. (6.)