Rakstot referātu par šo tēmu – tempļa funkcijām Senajā Divupē, man nācās saskarties ar plašu literatūras klāstu, kas skar Senos Austrumus. Taču lielākajā tās daļā templis, vairāk vai mazāk, tiek pieminēts īpaši neiedziļinoties tā nozīmē, ko tas ieņem senās pasaules iedzīvotāju dzīvēs. Visbiežāk templi piemin kā būvi nevis kā valstij nozīmīgu un svarīgu sabiedrisko institūciju. Tempļa nozīmi noskaidrot nemaz nav tik viegli, jo, galvenokārt, ir jābalstās uz arheoloģisko materiālu, seniem aculiecinieku sacerējumiem vai pašu divupiešu atstātajiem tekstiem un likumu krājumiem. Šeit nevar palīdzēt nedz folkloras, nedz reliģijas liecības, kuras būtu atstājusi paši šīs kultūras nesēji vai, ideālā variantā, tās būtu novērotas vai aprakstītas. Arī mūsdienu cilvēka izpratne par reliģiju un dieviem ir daudz mainījusies kopš tiem tālajiem gadsimtiem. Jāatceras, ka šie cilvēki bija pirmie, kuri aizsāka civilizāciju un pirmie, kuriem bija jāeksperimentē ar sevi un pasauli sev apkārt, tāpēc mēs nevaram pielietot mūsdienu morāles un normas pret senās Divupes iedzīvotajiem. Šo iemeslu dēļ, rakstot referātu, esmu spiests bieži paļauties arī uz minējumiem un salīdzinājumiem, nevis drošiem avotiem un faktiem.
Templis senajā pasaulē ieņēma galveno vietu cilvēka dzīvē. Šeit viņi satikās, kopīgi ziedoja dievam un to pielūdza. Blakus templim bieži atradās tirgus, kur varēja pārdot un nopirkt vajadzīgās preces, tāpat arī uzzināt jaunumus un izklaidēties. Šeit bija sabiedriskās dzīves centrs, kas sakrita ar šumeru pilsētvalsts garīgās un materiālās pasaules – nosacīti, kosmosa centru.…
